sagādāt 20 minas no paša Kalidora tēva. Viņš izdod likumu: Bīstieties
šodien no manis un neticiet man!. Pats Simons apsola kaimiņam dod 20
minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabūt jaunavu. Ierodas meķedonieši
karavīra vēstnesis harpags. Pseidols izviļ tam vēstuli, atdod cilvēku, kas
dabūn par vēstuli Fēniku un atdod to Klaidoram. Kad blēdībā atklājas
savedējs ir spiests samaksāt karavīram, bet Simons par Poseidola viltību
vēl samaksā 20 minas tam. Tas ņirgājas par savu saimnieku, piedzeras un
smejas.
Amfitrions - vienīgā luga ar mitoloģisku sižetu.
Jupiters Tēbu varoņa Amfitriona izskatā iekļūst pie viņa sievas
Alkemīnas un pavada ar to nakti. Jupiters bija paņēmis līdzi Amfitriona
verga Sasija izskatā Merkuriju. Tad ierodas īstais Amfitrions ar vergu un
sākas pārpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji.
Alkemīnei pēc tam piedzimst reizē divi dēļi: viens no vīra, otrs no
Jupitera.
Dvīņi
Komēdija par brāļiem, kuru apbrīnojamā līdzība rada dažādus
pārpratumus.
Plauta valoda ir bagāta ar aliterācijām, vārdu spēlēm.
Eiripīds (484.-406.g.p.m.ē.)
Viņa daiļrade noslēdz klasiskās drāmas attīstību. Dzimis Salamīnas
salā. Bijis dziļi izglītots cilvēks par ko liecina viņa traģēdijas. Mīlējis
dabu, klusumu, vientulību. Ir saukts par filozofu uz skatuves, jo viņa
darbos ar daudz pārdomu atziņu. Eiripīds nav piedalījies sabiedriski
politiskajā dzīvē, nav arī ieņēmis nekādu valsts amatu. Savos darbos viņš
tomēr atsaucas uz svarīgākajiem notikumiem un valstī. Savā mūžā pēdējos
gadus pavadīja Meķedonijā tur mira 406.gadā pirms mūsu ēras.
Savu augstāko uzplaukumu viņa daiļrade sasniedza Peloponesas kara
(431.-404.g.) gados (tā bija cīņa starp Atēnu un Spartu, un kara orbītā
bija ierauta visa Grieķija). Savos darbos Eiripīds attēlo politiskās un
sociālās pretrunas, kas radīja asus konfliktus starp demokrātijas un
aristokrātijas spēkiem. Viņš nosoda kā Spartas tā arī Atēnas cīņu par
politisko varu visā Grieķijā, kas arī izraisīja 27 gadus ilgo Peloponesas
karu. Viņam tuvas ir arī sofistu visu vērtību pārvērtēšanas metodes.
Eiripids vērš pret sievietes beztiesisko stāvokli - Mēdeja, Hipolits.
Pret seno traģēdiju kaitīgumu _ Elektra, Orests, Ifigēnija Aulīdā pret
dievu netaisno rīcību. Hioplits, Ions, tāpat risināja sociālo jautājumu
- Trojietes, Ions.
Kā dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I
vietu dramaturgu sacensībās. Tas izskaidrojams ar to, ka Atēnieši nevarēja
pieņemt visus jaunos jautājumus viņa darbos, kas bija ļoti tuvi sofistu
filozofijai. Toties Hellēisma periodā un Romas varas gados Eiripīda
daiļrade bija ļoti populāra. Ir saglabājušas 17 traģēdijas un viena satīru
drāma Ciklops.
Traģēdijas: Mēdeja, Hipolits, Trojietes, Helēna, Orests,
Elektra, Ions, Ifigēnija Aulīdā, Bakhanietes.
Eiripīds īpašu uzmanību pievērš sievietei, tās psiholoģijai, jūtu
pārdzīvojumiem. Viņš rādījis to attīstībā, izaugsmē. autors ir pievērsies
arī sadzīves tematikai un tas bija priekšnoteikums jaunatiskās komēdijas
attīstībai. Tas, ka Eiripīds prata iedziļināties cilvēka psiholoģijā,
parādīt dvēseles cēlumu, varoņu cilvēciskumu, tuvina viņa daiļradē
mūsdienām. Viņa varoņi nav viengabalaini, tajos ir iekšējās pretrunas, cīņa
pašam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas parādās Eiripīda dramaturģijā.
Viņš savās traģēdijās ir pamazinājis kara lomu darbības risinājumā. Kara
partijas padziļina drāmas idejas izpratni, izsaka autora pārdomas, nevis
virza darbības attīstību, bet pastiprināta loma ir dialogiem. Tie savukārt
veido diskusijas formas. Eiripīds labi pārvalda formu: prologā dažās rindās
ievada lasītāju notikumu situācijā, epilogs stāsta par to tālāko likteni.
Eiripīda ietekmē attīstījās jaunatiskā komēdija Grieķijā, Romā. Un ar
romiešu komēdijas starpniecību Rietumeiropas sadzīves drāma.
Mēdeja
Izmantots mīts par argonautu braucienu un Kolhīdu pēc zelta aunādas.
Kolhīda valdnieka meita burve Mēdeja iemīlējusies argaonautu vadonī Jasonā
un palīdz viņam iegūt zelta aunādu, un izglābs viņam dzīvību. Viņa bēg kopā
ar Jasonu no Kolhīdas uz Tesāliju, kur Jasons cer atgūt nelikumīgi atņemto
valdnieka varu. Izmantojis mitoloģijas sižetu Eiripīds veido ģimenes drāmu.
Mēdejai un Jasonam ir divi dēli, bet Jasons nolēmis atstāt ģimenei un
apprecēt Korintas valdnieka meitu Glauki. Mēdejas izmisums pāriet naidā,
kad viņa uzzina, ka Jasons ģimeni atstājis materiālu apsvērumu dēļ, Mēdeja
meklē tādu atriebības veidi, kas visvairāk sāpinātu Jasonu.
Mātes mīlestība un atriebes kāre - šo jūtu konflikts veido traģēdijas
galveno saturu.
Prologā aukle stāsta par to, kā Mēdeja mīlējusi Jasonu, viņa dēļ
pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam līdz. Par to, ka Jasons
saietas ar Kreonta meitu un taisās to precēt un par Mēdejas lielajām
bēdām, kas robežojas jau ar naidu. Bet audzinātājs stāsta par vēl lielāku
nelaimi, kas Mēdeju sagaida. Tā ir Mēdejas un bērnu izraidīšana no valsts
ar Kreonta pavēli. Mēdejas naids vēršas arī pret bērniem un aukle uzskata,
ka labāk tiem nerādīties mātei acīs. Mēdeja nožēlo, ka precējusi Jasonu,
viņa dēļ pametusi ģimeni. Koris viņu mierina. Mēdeju māc dzīves apnikums,
bezcerība. Mēdeja runā par sievietes bezcerīgo likteni, par viņas vēlmi un
nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kurš paziņo, ka Mēdejai no viņa
zemes jāaiziet, lai Mēdeja nevarētu nodarīt ļaunumu viņa meitai. Mēdejai
vienas dienas laikā jāpamet pilsēta, jo citādi to gaida nāve. taču Mēdeja
ir šajā vienā dienā ir izplānojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu
un viņa meitu. Bet Mēdeja ir apdomīga un viltīga. Viņa apsver visus
variantus. (Mēdejas tēvs ir Saules dieva dēls).
Koris dzied par sieviešu grūto stāvokli un par vīru pārestībām,
nelaimi, kas pārsteigusi Mēdeju. Ierodas Jasons un saka Mēdejai, ka viņa
pati ir vainīga, ka viņu izraida. tomēr izsaka, ka viņam rūp bērnu nākotne.
Savukārt Mēdeja izsaka visu ko domā par Jasonu. Sarunā Jasons atklāj, ka
materiālu apsvērumu dēļ pametis Mēdeju un piedāvā materiālas rūpes par viņu
un bērniem, bet Mēdeja noraida viņa piedāvājumu. Koris dzied par to, kādas
sāpes jācieš pieviltas, nelaimīgas mīlestības dēļ. Cik smagi ir vilties
kādā, kam tu vienmēr esi uzticējies. Mēdeja negaidot satiek Atēnu valdnieku
Egeju. Tam nav bērnu. Mēdeja lūdz viņam patvērumu, solīdama, ka zina tādas
zāles, kas līdzētu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patvērumu Mēdejai un tā
līdz galam izplāno atriebības plānu. Koris slavē Atēnas. Koris mēģina
atrunāt Mēdeju no savu bērnu noslepkavošanas. Mēdeja ataicina Jasonu un
paziņo, ka atzīst viņa rīcību par pareizu un lūdz atstāt bērnus Korintā, jo
grib doties trimdā viena. Mēdeja ar bērniem sūta līgavai savu līgavas tērpu
un diadēmu. Saules dieva dāvanu. Tā ir saindēta. No tās aiziet bojā gan
līgava, gan viņas tēvs. Tāda ir Mēdejas atriebība. Koris izsaka pārdomas
par bērnu nozīmi cilvēka dzīvē. Ierodas ziņnesis no pils un stāsta par
notikumiem, kas tur risinājušies. Mēdeja to uzklausa ar neslēptu prieku,
bet vēl viņai padomā nogalināt savus bērnus. Ierodas Jasons, bet ir jau par
vēlu, jo virs nama parādās spārnotu pūķu rati, kuros atrodas Mēdeja ar
bērnu līķiem. Jasons nolād Mēdeju, izmisis par bērnu nāvi. Starp abiem
risinās asa saruna. Mēdeja aizbrauc pūķa ratos.
Ifigēnija Aulīdā
Grieķu floti, kad tā devās karagājienā uz Troju aizkavē pilnīgs
bezvējš. Pie tā ir vainīgs Agamemons, kurš nošāvis Artemīdas stirnu un
izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants ziņo, ka jāziedo Agamemons
meita Ifigēnija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekšēju pretrunu mocīts tēvs
nosūta sievai un meitai vēstuli, lai ierodas pie viņa it kā, lai atdotu to
Ahilejam par sievu. Vēlāk viņš to nožēlo un sūta otru vēstuli, kurā
aizliedz doties ceļā. Bet otra vēstule nesasniedz adresātus, jo Agamemona
brālis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strīds starp brāļiem. Traģēdijā
iezīmējas Ifigēnijas tēls attīstībā, kad Ifigēnija ierodas kara nometnē, tā
ir priecīga, jo domā, ka salaulāsies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir
izmisusi uzzinot, ka to gaida nāve. Lūdz tēva žēlastību. Ahilejs ir
sašutis, ka viņa vārds izmantots, lai ievilinātu meiteni nometnē un nolemj
glābt Ifigēniju. Nometnē draud izcelties karš, jo karaspēks pieprasa
Ifigēnijas upurēšanu. Ifigēnija izšķiras par nāvi, lai glābtu daudzu citu
bojāeju un lai grieķi gūtu uzvaru. Agamemons raksta vēstuli, lai neved
Ifigēniju un aizkavē to, ja tā ir ceļā uz nometni.
Menandrs (342.-294.g.p.m.ē.)
Dzimis ievērojamā, bagātā ģimenē. Guvis labu izglītību, bija filozofa
Teofrasta skolnieks. Viņa darbs Raksturi ir ietekmējis Menandra daiļradi.
Par politiskajiem uzskatiem konkrētu ziņu nav, bet Menandrs bija negatīvi
noskaņots pret monarhiju. Pievēršas galvenokārt sadzīves jautājumiem,
ģimenes problēmu risinājumam. Turpina Eiripīda tēmu par sievietes stāvokli
sabiedrībā, izliktā un atrastā bērna motīvs, mazā cilvēka dzīve un
liktenis. Viņa darbos ir dziļš humānisms, pārdomas par reliģiju un iztika
jautājumiem, cilvēku attiecībām. Viņam pieder teicieni
Cik skaists ir cilvēks, ja viņš patiesi ir cilvēks
,,, nav jāpiekāpjas ļauniem cilvēkiem, bet vajag tiem pretoties, lai
dzīvē viss nesagrieztos.
Vairāk par 100 komēdijām (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Ēģiptes
papirusos fragmenti no Šķīrējtiesas, Varonis, Nogrieztā matu pīne,
Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10
